Kurzemes tautastērpu informācijas centra mērķi

Lai nodrošinātu tautastērpu saglabāšanu, seno prasmju apgūšanu un pielietošanu tautastērpu izgatavošanā, Liepājas muzeja paspārnē ir izveidots Kurzemes tautastērpu informācijas centrs, kas sniedz konsultācijas par tautas tērpu valkāšanas tradīcijām un to izgatavošanu. Centrs rīko izglītojošus seminārus Liepājā un novadā, kā arī sniedz individuālas konsultācijas, mūžizglītības programmas pieaugušajiem un muzejpedagoģijas programmas skolu jaunatnei, piesaistot profesionālus lektorus, konsultantus amata meistarus.

Kurzemes tautas tērpu informācijas centra nolūks ir mērķtiecīgi konsultēt par precīzu tautastērpu izgatavošanas iespējām, sniegt visa veida informāciju par Kurzemes novadu etnogrāfijas vērtībām, popularizēt tautastērpu valkāšanas tradīcijas, demonstrēt novadu tērpu kolekcijas un paraugus.

Nepārvērtējamas ir Kurzemes tautastērpu informācijas centra ieceres darbā ar jauno paaudzi - ir pēdējais laiks iepazīstināt bērnus ar sava novada etnogrāfiskajām saknēm, pastiprināti kopt tautastērpu tradīcijas, mācīt un skaidrot tās skolu jaunatnei dažādos izglītojošos projektos, un iesaistīt tajos jauniešus pašus.

Pēdējo piecpadsmit gadu pieredze un dažādas aktivitātes latviešu tautastērpu izgatavošanas jomā vedušas pie vairākām atziņām, kuru kopējā un galvenā problēma ir nepietiekama sabiedrības informācija un zināšanu trūkums par dažādu novadu tautastērpiem un to valkāšanas tradīcijām.

Īpaši aktuāla nepieciešamība tautastērpu izgatavošanā izveidojās kārtējo Dziesmusvētku gados, bet šobrīd interese par tautastērpiem ievērojami pāraugusi svētku programmas robežas – vēlme darināt vai iegādāties precīzas tērpu kopijas un izzināt tradicionālās tērpu valkāšanas likumības kļuvusi par nepieciešamību. Jūtami palielinājusies individuālā interese par savu novadu tautastērpiem. Tautastērpu valkātāji kolektīvos turpina pilnveidot savus tērpus, tiek meklētas atbildes un risinājumi sen aizmirstiem jautājumiem.

Nonākt pie vēlamā rezultāta tautastērpu tradīciju praktiskā saglabāšanā nav nemaz tik vienkārši - kādreizējo (īpaši tas attiecināms uz padomju laikos darinātajiem) tērpu krājumi lielākoties ir neatbilstoši, vairāk ar dekoratīvu nevis etnogrāfiski pamatotu nozīmi. Jaunu, precīzāku tērpu izgatavošanai zināšanu trūkst, arī konsultantu Latvijā maz un sastopami vairāk gan Rīgā.  

Tradīciju saglabāšanas veicināšanā Kurzemē periodiski darbojās dažādi etnogrāfijas meistari. Savas prasmes un zināšanas (katrs savā jomā- aušanā, izšūšanā, tērpu šūšanā, adīšanā, rotu izgatavošanā u.c.) viņi vairākkārt demonstrējuši Dziesmusvētku konkursos, palīdzējuši atjaunot vairāku novadu tautastērpus, konsultējuši un mācījuši tērpu tradicionālās valkāšanas paņēmienus, informējuši atsevišķu kolektīvu vadītājus, skaidrojuši etnogrāfijas tēmas skolu jaunatnei. Tomēr šo meistaru devums parasti ir tikai periodisks un nekoordinēts. Savstarpējo kontaktu un profesionālu konsultāciju trūkums nereti iespaido viņu darbības galarezultātu.


Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja
Lia Mona Ģibiete