Par meiteni baltās zeķēs

Lejaskurzemes bērnu folkloras kopu skatē Bunkā bija dažādi raibumi redzami, taču visvairāk sirds sāpēja par meitām un sievām, kas pie tautastērpa bija aizmirsušas tādu pašsaprotamu lietu kā baltas zeķes. Tā vietā – tumši brūnas vai miesaskrāsas. Kā plikām kājām būtu izskrējušas. Marta beigās Valkā notika vokālo ansambļu skate, un tur tas pats. No kurienes tāda interpretācija? It kā neviens nekad iepriekš nebūtu publicējis ieteikumus tautastērpu valkātājiem. Cita lieta, ka valkātāji jūtas gana gudri un padomus no malas nemeklē.

Kāju āvums vispārējās nabadzības apstākļos ir sarežģīta lieta – jo mazāk naudas, jo vairāk nepieciešams padoma un attapības, lai nebūtu ļaudīm par apsmieklu.

Pie darba tērpa varētu vilkt pastalas, īsās vilnas zeķes ar vai bez rakstīta valnīša (tikai ne tos dejotāju iecienītos izrakstītos „maučus”), taču goda tērps prasa kurpi, bet tā savukārt – baltu zeķi. Ja nav nauda vai iespējas tikt pie adītām caurlielinēm – vilnas zeķēm ar mežģīņu rakstu, kuras rupjuma dēļ varētu būt arī problemātiski smuki dabūt kurpē, tad jau labāk izlīdzēties ar parastām baltām „puscelenēm” vai zeķbiksēm – nekādu milzu kapitālu tas neprasa un tomēr labāk nekā šīs tumšās „moru kājas”. Sevišķi skumji tās redzēt, ja kurpes ir atbilstošas. Viss būtu kā tautastērpam pieklājas, taču šāds zeķu „sīkums” kopskatu neglābjami sabojā. Rudeņos, ziemā zeķu veikali piedāvā vidēja raupjuma adītas, piena baltas zeķbikses – baltas, vertikālām mežģīņu joslām. Arī risinājums, ja nevar mežģīņu adītas zeķes atļauties, turklāt zeķēm nepieciešama laba izturība. Daža laba sintētiskā materiāla zeķe no tāluma ciešami izskatās. Risinājumus var atrast, tikai nepieciešama vēlme to darīt. Vispirms gan saprašana, ka tas jādara, lai godam valkātu tautastērpu.

„Mūžu mūžos būs dziesma,
Un mūžu mūžos alus smēķēs.
Un mūžam Dziesmu svētkos
Nāks meitene baltās zeķēs.”

Imants Ziedonis tā uzrakstījis, kori gadu gadiem tā dziedājuši, ka viegli atcerēties! Un viegli paturēt prātā, ka uz Dziesmu svētkiem netiks tās Kurzemes meitenes, kas nenāks baltās zeķēs. (Goda tērpa gadījumā. Suiti, protams, izņēmums.) Vēlams adītās, pat ja tas ir viens mašīnadījums visai Latvijai, ko dragā uzņēmīgi komersanti. Plašākas mežģīņrakstu iespējas mašīnadījumam, vilnas vai kokvilnas diedziņi, vai kāds modernāks materiāls – tas jau ir tālāk risināms jautājums.

Pievienots: 2014-04-07 16:37:06