Rucavnieces Annas Graudužes košais lakats jeb kuska

1988. gada oktobrī Liepājas muzejs no Sikšņu ciema „Vecķērvjos” dzīvojošās Kristīnas Graudužes par 15 rubļiem iegādājās 19. gadsimta beigās rūpnieciski ražotu zīda lakatu.

Sarkano zīda lakatu jeb zīdeni kā greznu galvas rotu 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā valkājusi Rucavas pagasta Palaipes ciema „Graudužu” saimniece Anna Grauduže.

Zīda lakats bija iecienīta galvassega visos Kurzemes novados. Varēja nēsāt gan vienu, gan vairākus lakatus – tie apliecināja nēsātājas turību un labklājību, jo no tirgotājiem un jūras braucējiem pirktie zīda lakati bija dārgi.

Rucavā lakatus jeb kuskas valkājušas gan jaunavas, gan sievas. Atšķīries tikai lakata sējuma veids.

Jaunavas Rucavā lakatus sēja ar lipu, t. i. salika lakatu stūriski un mezglu sasēja pakausī zem lakata stūra lipas jeb legas. Atšķirībā no sievām, jaunavas sēja tikai vienu lakatu.

Turpretim Rucavas sievas izveidoja piesītu lipu. Viņas sēja lakatus arī pa smakru, kad mezglu sasēja pazodē. Kad sēja divus lakatus, tad pirmo sēja gar ragis (pāri t. s. ragiem), piesienot lipu, otru – pa smakru vai gažandis, kad pazodē sakrustoja un pakausī sasēja. Virsējam lakatam izveidoja t. s. šnipi jeb spicīti, lai būtu redzams apakšējais. Lakatu ar piesietu stūri valkāja arī uzsietu tikai šim Dienvidkurzemes novadam raksturīgajam nāmatam.

Līdz pat 19. gadsimta beigām Rucavas sievas godos ap galvu tina vienu no senākajiem galvassegu veidiem – nāmatu. Tā ir dvieļveida galvassega jeb galvas auts, kuru īpašā veidā aptina galvai, daļēji apsedzot arī plecus.

Pievienots: 2014-07-15 15:55:57