Sibīriju aizmirst nav iespējams

2014. gada 25. martā aprit 65 gadi kopš traģēdijas, kas skāra vairāk kā 42 tūkstošus cilvēku visā Latvijā. 1949. gada naktī uz 25. martu bez tiesas sprieduma no Liepājas pilsētas un apkārtnes uz Sibīriju izsūtīja 4091 cilvēku. Liepājas muzeja krājumā glabājas viena no šīs traģēdijas liecībām – zīmīte, ko Doņu ielā 15 dzīvojošā ģimnāziste Velta Lasmane izmeta no vilciena ar cerību, ka to kāds atradīs un nogādās adresātam – O. Tiliņam.

Veltu Lasmani lopu vagonā deportēja uz Omskas apgabala Ņižņajas Omskas rajonu. Savā zīmītē O. Tiliņam viņa raksta: „Ošukiņ! Vienu vēstuli es Tev jau aizsūtiju. Nezinu, vai tu to dabūsi. Pašlaik mēs ceļojam uz Rīgas pusi, droši vien, ne jau uz pašu Rīgu. Te katrā stacijā ir pa ešelonam. Mēs jau te vagonā darām visu, ko tik saprotam. Dziedam, raudam, stāstam pasakas. Tā, Ošukiņ, daudz par mani nerūpējies. Ēst man negribas un ar bulciņām tātad vēl iztikšu ilgi. Kad tikšu galā, es Tev noteikti rakstīšu. Un, Ošukiņ, es Tevi lūdzu, dari tu arī to. Te no ģimnāzijas vēl ir meitenes, tikai ne mūsu vagonā. Tātad visu labu! Velta. Pasveicini Rutu, tantīti un mammu.”

Liepājas muzejā glabājas vairāku ģimeņu liecības par piedzīvotajām šausmām liktenīgajās marta dienās un par tām grūtībām un pazemojumiem, ko nācās pārdzīvot svešumā. Dažas no atmiņām muzeja speciālisti apkopojuši 2010. gada muzeja izdevumā „Es vēlos mājās pārnākt”.

Agrija Einiņa par traģisko nakti savā ģimenē atceras: „1949. gada 24. marta vakarā tēvs aizgāja apraudzīt savus piecus zirgus, paēdām vakariņas un devāmies pie miera. Ap pulksten trijiem naktī sāka klauvēt pie durvīm. Tēvs samiegojies gāja atvērt durvis. Tur bija zaldāti. Visiem lika saģērbties un sekot uz mašīnu. Es uzvilku skolas formu, tikai neuzsēju priekšautiņu. Brālis arī uzvilka skolas formu. Viņš vēl paspēja ieskriet virtuvē un piepildīt divu litru kanniņu ar olām. Māte virs naktskrekla uzvilka tikai kažoku. Tēvs pat nepaguva apģērbties, viņš drēbes paņēma līdzi.

Liepājas novada cilvēkus specnocietinājumā uz mūžīgiem laikiem, bez iespējas atgriezties izveda no Tores stacijas ar ešalonu Nr. 97351 un no Kalvenes stacijas ar ešalonu Nr. 97350. Cilvēkus izveda lopu vagonos. Kopumā no Latvijas uz Sibīriju devās 33 ešaloni.

Valija Cimere savās atmiņās stāsta: „Pats brauciens bija ļoti smags. Visas vienpadsmit dienas pussēdus, bez iespējas jel kā pakustēties, ne kājas izstiept, un bērni abiem ar vīru uz ceļiem. Lopu vagons, kurā ielika mūs, bija tā pārblīvēts, ka cilvēki sēdēja cieši līdzās cits citam, ka ne sprauga starp mums nebija. Pat pagriezties uz otriem sāniem nevarēja. Pie tam mums ar bērniem bija jāsēž uz augšējā plaukta. Nokārtoties tikām tikai pieturas vietās.” Sieviete uzsver„Sibīriju aizmirst nav iespējams. Neviens no mums, kas esam tur bijuši, to aizmirst nespēsim.”

Tāpēc arī šogad Liepājas muzejs un Liepājas Politiski represēto klubs aicina 25. martā plkst. 14:00 piedalīties piemiņas pasākumā Torē, lai pieminētu 1949. gada 25. martā izsūtītos. 

Pievienots: 2014-03-24 09:26:13