Liepāja okupāciju režīmos

Ekspozīcija „Liepāja okupāciju režīmos” atspoguļo 1939. gada Molotova-Ribentropa pakta un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. Tajā parādīti nozīmīgākie Otrā pasaules kara notikumi Liepājā pirmās PSRS okupācijas, nacistiskās Vācijas okupācijas un otrās PSRS okupācijas laikā.

Pirmajā ekspozīcijas zālē apskatāms pierādījums Latvijas plānveidīgai okupācijai – PSRS militārā resora vēl 1939. gadā izdotā Latvijas karte ar uzrakstu „Latvijskaja SSR” („Latvijas PSR”). Unikālas vēstures liecības ir arī 1940. gada jūnijā Rīgā uzņemtās fotogrāfijas, kurās redzami padomju tanki, kuri Latvijas galvaspilsētā iebrauca pēc Latvijas valdībai izteiktā PSRS ultimāta 1940. gada 16. jūnijā. Fotogrāfiju autors – no Latgales Dziesmu svētkiem mājupceļu mērojošais Liepājas muzeja pirmais direktors Jānis Sudmalis.

Visus sociālistiskos pārkārtojumu vadīja, sekmēja un realizēja Latvijas Komunistiskā partija, kura saņēma norādījumu no Maskavas. Visos atbildīgos posteņos nozīmēja arī daudzus vietējos komunistus. 1940. gada novembrī Liepājā bija 52476 iedzīvotāji. Komunistiskās partijas Liepājas pilsētas organizācijā bija 162 partijas biedri, 38 komjaunieši.

Līdz ar Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā Latvijā sākās padomju režīmam raksturīgās represijas, padomju varai šķiriski svešu elementu uzskaite un aresti. 1941. gada 14. jūnijā bez tiesas sprieduma uz Sibīriju un attālajiem arktiskajiem apgabaliem izveda 15 424 cilvēkus (no Liepājas novada 1371 cilvēku). Ģimeņu galvas stacijā tika nošķirtas, ievietotas atsevišķos ešelonos, nosūtītas uz t.s. darba labošanas nometnēm „gulagiem” (no krievu valodas – ГУЛАГ – Главное управление исправительно-трудовых лагерей и колоний).

Par liepājnieku dzīvi izsūtījumā liecina ekspozīcijas 2. zālē redzamie foto, dokumenti, vēstules un citas liecības. Ekspozīcijā, piemēram, iespējams iepazīties ar Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas dibinātāja un ilggadējā direktora, mākslinieka Hermaņa Aplociņa, viņa sievas un meitas dzīvi izsūtījumā.

1941. gada 22. jūnijā nacionālsociālistiskā Vācija pēkšņi uzbruka Padomju Savienībai. Liepāja 291. vērmahta (no vācu valodas – Wehrmacht – aizsardzības spēki) kājnieku divīzijas daļām pretojās no 23. līdz 29. jūnijam. Ekspozīcijā redzamas Sarkanās Armijas sašautās lidmašīnas, cīņas Liepājas ielās (no vācu hronikas materiāliem), Sarkanās Armijas tehnika, kā arī kara darbības rezultātā izpostītā pilsēta, aizstāvju lietas – dokumenti, pulkstenis, karavīra blašķe un katliņš. Tāpat ekspozīcijas 3. zālē apskatāmi foto, kas rāda, ka Liepājas aizstāvji atkāpjoties, 1941. gada 27. jūnijā milicijas pagrabā Republikas ielā 19 .t.s. „zilajā brīnumā” nošāva tur ieslodzītos desmitiem civiliedzīvotājus. Kara darbības rezultātā, vērmahta aviācijas uzlidojumos, pilsētas aizstāvjiem atkāpjoties un ēkas aizdedzinot, tika pilnīgi nopostītas 117 ēkas, daļēji – 450.

1941. gada 10. jūlijā vērmahta karaspēks bija ieņēmis visu Latviju. Ar 17. jūlija lēmumu Ādolfs Hitlers nodibina administratīvo vienību OSTLAND, kurā ietilpa Lietuva, Latvija, Igaunija un Baltkrievija. Ar 1941. gada 1. septembri Latvijā sākās nacionālistiskās Vācijas okupācijas režīms, represijas pret padomju varas aktīvistiem, pret visiem, kas nepieņēma jauno pastāvošo varu, bet jo īpaši pret ebrejiem, tika vērsts nacionālsociālistu propagandētais rasisms.

Ekspozīcijā redzami dokumenti – dažādi paziņojumi, rīkojumi iedzīvotājiem (par 100 ķīlnieku nošaušanu, ja tiks nošauts 1 vērmahta kareivis u.c.), kā arī ierobežojumi ebreju tautības iedzīvotājiem. 3. zāles vitrīnā redzami vērmahta karavīra lietas (cepure, soma apmetnis), ko mākslinieks Gunārs Hermanovskis, dezertējot no latviešu leģiona 1944. gadā, apmainīja pret muzeja direktora Jāņa Sudmaļa sagādāto privāto apģērbu.

Ekspozīcijā stāstīts arī par Liepājas un apkārtnes ebreju likteni nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā. Liepājas jūrmalas kāpās Šķēdē 1941. gadā no 15. līdz 17. decembrim tika nogalināti 2749 ebreji. Slepkavošanā piedalījās daudzas grupas, ieskaitot vācu SD Liepājas nodaļu, Liepājas Kārtības policiju, latviešu SD apsardzes vadu, Liepājas latviešu šucmaņu vienības daļas un Arāja komandu no Rīgas.

Vitrīnās redzami materiāli par geto, kuru Liepājā ierīkoja 1942. gada jūnijā. To veidoja 11 mājās, kas atradās Kungu, Dārza, Bāriņu un Apšu ielas kvartālā, apjoza dzeloņstiepļu žogs un apsardze. Geto ievietoja 814 ebrejus. 1943. gada 8. oktobrī geto likvidēja. Tā iemītniekus pārvietoja uz Mežaparka koncentrācijas nometni Rīgā.

Liepājā un tās apkārtnē vairākas latviešu ģimenes, piemēram, Sedulu un Eniņu, neskatoties uz pastāvošajām briesmām tikt stingri sodītiem, slēpa no geto izbēgušos.

1945. gada 8.maijā vācu grupējums Kurzemē kapitulēja (tikai pēc pavēles no Berlīnes pēc Vācijas kapitulācijas), gūstā padevās 146 000 karavīru (14 000 latvieši). Nepiepildījās latviešu leģionāru cerības – nepieļaut padomju okupācijas režīma atjaunošanu un panākt Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Ekspozīcijas 4. zālē redzams, kā no Latvijas un Liepājas novada, realizējot pilnīgi slepeno operāciju „Krasta bangas”, pēc Komunistiskās partijas un PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra lēmuma, ko attiecīgi izdeva arī Latvijas PSR valdība ar priekšsēdētāja Viļa Lāča parakstu, izsūtīja kontrrevolucionārus – t.s. kulakus, bandītus-nacionālistus, kas sadarbojušies ar nacistiskā režīma iestādēm, un citu tautas ienaidnieku ģimenes. Deportācija sākās naktī no 24. uz 25. martu. 33 ešelonos no Latvijas uz Sibīrijas Omskas, Tomskas, un Tālo Austrumu – Amūras apgabaliem izveda 43 231cilvēkus (no Liepājas novada – 4074). Ģimenes, atšķirībā no 1941. gada deportācijas neizšķīra. Ekspozīcijā redzamas fotogrāfijas, pēc izsūtīto atmiņām veidota dzīvojamā istaba, tur lietotie priekšmeti.

Iedzīvotāji pauda savu pretošanos komunistiskajai ideoloģijai un kārtībai. Pret pastāvošo varu cīnījās nacionālie partizāni jeb mežabrāļi. Ekspozīcija stāsta arī par Liepājas Tehnikumā studējošajiem jauniešiem, kuri apvienojās pretpadomju grupā „Kursa” un gan rakstīja, gan izplatīja pretpadomju uzsaukumus, lapiņas, kā arī mēģināja dabūt ieročus, lai varētu aktīvi cīnīties pret padomju okupācijas varu. Visi jaunieši tika apcietināti un ieslodzīti soda nometnēs.

Muzeja koridorā iespējams iepazīties ar 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā Liepājas novada deportēto iedzīvotāju sarakstiem un fotoliecībām  par dzīvi izsūtījumā.

Pievienots: 2014-10-27 16:03:35