Radiola Simfonija Stereo

Liepājas muzeja krājumā atrodas Rīgas Radio rūpnīcā (RRR) 1964. gadā izlaista radiola Simfonija Stereo, kas ir pirmās stereo radiolas PSRS priekštece. Tā ārējā izskata jeb dizaina autors ir izcils Latvijas dizainers, mākslinieks, skolotājs Ādolfs Irbītis (1910 – 1983).

Ādolfs Irbītis dzimis Rīgā, viņa brālis Kārlis bijis slavens aviokonstruktors. Būdams aktīvajā militārajā dienestā, interesējies par radio raidīšanas un uztveršanas principiem, taču stiprāka vēlme bija studēt mākslu. Iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studējis mākslas grafiku līdz 1934. gadam, taču nav varējis pabeigt, jo tēvs zaudējis darbu, nevarēja apmaksāt dēla studijas. Tad jaunietis sācis darbu Valsts Elektrotehniskā fabrikā (VEF), sākumā kā iespiedējs VEF Reklāmas nodaļā, no 1937. gada šīs nodaļas vadītājs. No 1935. gada zīmējis skices lielam vairumam Latvijā radītiem radiouztvērējiem – Vefar MD 35 (pirmais), Vefluxus M 1307 u.c.

1945. gadā neilgu laiku Ādolfs Irbītis strādājis Liepājā Dārzu un zaļumu pārvaldē par dārzu arhitektu un dekoratoru. Atgriezies Rīgā, turpinājis darbu pie radiodizaina skiču radīšanas VEF, no 1960. gada – A. Popova Rīgas radio rūpnīcā. Šeit Irbītis zīmējis skices vairumam 60. – 70. gadu radiotehnikas priekšmetiem - pirmais tranzistoru uztvērējs PSRS „Gauja”, tranzistoruztvērēji „Orbita 1″, „Orbita 2″, radiolas „Rigonda” (populārākā radiola PSRS no1964. - 1969.gadam), „Rigonda stereo” (pirmā stereoradiola PSRS), „Simfonija”, „Simfonija 003″ u.c.

Simfonija 20. gs. 60-tos gados skaitījās augstākās klases stereo radiola. Tās korpuss ir no koka, kas balstās uz četrām kājām. Priekšpusē regulēšanas panelis ar divām regulēšanas ripām (rokturiem), 7 diapazonu (garie viļņi, vidējie viļņi un īsie viļņi, kas sadalās sīkāk) uztveršanas skalām un režīmu pārslēgšanas taustiņiem. Uztvērējam ir 17 lampu shēma ar superheterodīna slēgumu, grozāma magnētiskā antena garo un vidējo viļņu uztveršanai. Ultra īsos viļņus (UĪV) iespējams uztvert ar stereodekoderu, ko rūpnīcā montēja atsevišķi. Radiolai ir automātiskā frekvences skaņošanas sistēma, darbojas ar īpašu elektromotoriņu.

Augšpusē zem paceļama vāciņa ir skaņuplašu atskaņotājiekārta. To iespējams iestādīt uz kādu no četriem skaņuplates diska griešanās ātrumu režīmiem. Atskaņošanas režīms – mono vai stereo. Aizmugurē ir ligzdas ārējās antenas, zemējuma, divu skaļruņu bloku jeb akustisko sistēmu un magnetofona pieslēgšanai. Akustiskās sistēmas sastāv no diviem atsevišķiem blokiem koka ietvarā, kuros ievietoti divi augstfrekvences un divi vidējo frekvenču skaļruņi, kas saslēgti virknē.

Barošana: maiņstrāvas tīkls, izmēri: 185 x 34,5 x 28,5 cm, svars 20 kg. Pārdošanas cena izlaišanas brīdī bija 333,50 rbļ. Korpusa krāsa pirmajiem modeļiem bija melni pulēta, vēlākajiem – sarkani brūna.

1967.gadā, trīs gadus pēc Simfonija stereo ražošanas sākuma, tika izlaista jauna stereofoniska radiola Simfonija 2, kurā stereodekoders jau tika ierīkots ražošanas sākumā. Vēl pēc 4 gadiem – 1971. gadā – tika radīta radiola Simfonija 003, kas arī atrodas muzeja krājumā. Abas radiolas (Simfonija stereo un Simfonija 003) iegūtas 2007 .gada 24. augustā no Liepājas radiotehnikas kolekcionāra Ata Brikmaņa.

Pievienots: 2016-01-27 15:58:09