Art Deco stils. Starpkaru perioda mode. 1918-1939

Izstāde veltīta Latvijas valsts simtgadei. Tajā iekļauti vairāk nekā 60 apģērbi un aksesuāri, kā arī ar 20. gadsimta 20. un 30. gadiem saistītas fotogrāfijas un gleznas, kas stāsta par daudzveidīgajām modes pārmaiņām tā laika Eiropā. 
Pirmā pasaules kara beigas iezīmē būtiskas pārmaiņas pasaules politiskajā kartē. Tādu lielo impēriju kā Krievijas, Austrungārijas, Osmaņu impērijas un Vācijas sabrukuma rezultātā radās vairākas jaunas valstis - Polija, Čehoslovākija, Ungārija, Baltijas valstis. 
Tas ietekmēja arī modes attīstību, jo modes dizaina jomā pieauga interese par Eiropas austrumu tautu folkloras motīviem. Periodam raksturīgas nozīmīgas sociālas pārmaiņas - tas bija sieviešu emancipācijas kustības sākums, sievietēm radās iespēja iegūt augstāko izglītību, balsot un saņemt laulības šķiršanu. Tas veicināja viņu pašpārliecinātību un vēlmi pierādīt, ka viņas var būt līdzvērtīgas vīriešiem kā profesionāli, tā sociāli.
Pirmā pasaules kara zaudējumu rezultāts bija arī skaitliska disproporcija starp vīriešiem un sievietēm, kas veicināja sieviešu savstarpējo sacensību. 20. gadsimta divdesmitajos gados modē nāca seksapīls un vēlēšanās atsegt auguma daļas. Pirmās desmitgades laikā Art Deco stila izteiksmes galvenie elementi ir kleitas ar izgriezumu mugurpusē, atsegtas rokas un kājas. 
Līdz 1925. gadam tērpa garums saīsinājās līdz ceļgalam, bet sabiedrības apsēstība ar džezu un jaunajām dejām, piemēram, fokstrotu, regtaimu un čarlstonu, plaši atvēra durvis uzmanību piesaistošām modernām zīda kleitām ar lodītēm, stikla pērlītēm, spīdumiem un neīstu dārgakmeņu izšuvumiem, kas padarīja sievietes pamanāmas pat naktī vai džeza klubu samazinātajā apgaismojumā. 
Modē bija izteiksmīgs kosmētikas lietojums. Tēls tika akcentēts arī ar spilgtas krāsas aksesuāriem: krellēm, izšūtiem makiem, somām un somiņām bez rokturiem, garām pērļu virtenēm, diadēmām, neīstu dimantu un dārgakmeņu piespraudēm, cigarešu turētājiem, mazām cepurītēm, strausu spalvu boa, dažādu krāsu zīda zeķēm un kurpēm ar papēžiem.

30.tajos gados tērpu silueti ķļūst sievišķīgāki akcentējot krūšu daļu, paaugstināta vidukļa līniju un gurnus.


Aleksandrs Vasiļjevs (dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā) ir internacionāls tērpu dizainers un modes vēsturnieks. Aleksandrs Vasiļjevs ir bijis skatuves un kostīmu mākslinieks vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām visā pasaulē. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point, teātri Le Lucernaire un Cartoucherie, Bastīlijas operas studija Parīzē, Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī daudzi citi. Viņš lasa lekcijas mākslas skolās kā vieslektors par modes un skatuves noformējuma vēsturi. Aleksandrs Vasiļjevs ir tērpu privātkolekcijas īpašnieks, izstādot savas kolekcijas izstādēs. Viņš ir autors vairākām grāmatām, redaktors vairākos žurnālos krievu izdevumos. Viņam ir savs šovs Krievu Kultūras TV.

Izstāde Liepājas muzejā būs skatāma 11. maija līdz 26. augustam.

Ieejas biļetes cenas - 2,50 EUR pieaugušajiem, 1,50 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem. Līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas.

Pievienots: 2018-05-11 19:55:06