Ilzes Puhertas gaismas vārti
Ceturtdien, 2. oktobrī, pulksten 17.30 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16 atklās Ilzes Puhertas (Ilse Puchert) gleznu izstādi „Gaismas vārti”. Šī izstāde veltīta viņas 100. jubilejai un ir mākslinieces atgriešanos Liepājā, viņas mīļotajā pilsētā, kur viņa pavadīja savu bērnību, jaunību un kuru viņai vajadzēja pamest pret savu gribu. Latvijai atgūstot neatkarību, viņa atgriezties vairs nespēja, pārāk vāja bija veselība. Tagad tas noticis ar lielu mīlestību un pietāti sarūpētajā izstādē, kuru uz Latviju no Spānijas atvedusi viņas ģimene.
Ilze Margarēta Elizabete Puherta dzimusi 1908. gada 4. novembrī Ruānā, Francijā, kur viņas tēvs strādā par raktuvju inženieris. 1912. gadā vecāki sakarā ar vectēva Georga, Dītriha Puherta nāvi atgriežas Liepājā.
Viņi sāk dzīvo Puhertu villā pie parka. 1924. gadā pēc skolas beigšanas Ilze apmetas pie sava tēvoča tēlnieka Melvila Erfurtē Vācijā, lai studētu glezniecību. Apmēram pēc diviem gadiem viņa pārceļas uz Minheni, lai mācītos un strādātu meistara Meijera, slavena zeltkaļa un sudrabkaļa, darbnīcā. Pēc četriem gadiem Ilze beidz savas mācības, ir viena no pirmajām sievietēm, kas iegūst zeltkaļa un sudrabkaļa meistara grādu Vācijā.
1933. gadā jaunā sieviete atgriežas Liepājā, savu senču pilsētā, kur viņa atver mazu veikalu Tirgoņu ielā un darbnīcu kādā ēkā, kas pieder viņas tēvam. Ilze zīmē un realizē neskaitāmas rotaslietas, kā arī lielus ornamentālus priekšmetus un sudrablietas, starp citu arī galda servīzi - šķīvjus, tējas un kafijas servīzes, citus galda piederumus – pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pasūtījuma.
1939. gadā Ilze repatriējas un Kaliskas pilsētā Polijā apprecas ar Georgu Puhertu. 1941. gadā pasaulē nāk viņas vienīgā meita Ute Marina, vīrs ir mobilizēts un atrodas austrumu frontē. 1943. - 1944. gadā Ilze ar mazo meitiņu bēg no Polijas, pārvietojoties tālāk uz Rietumiem cauri Vācijai, meklējot ģimenes locekļus, bet bez panākumiem.
1946. gadā Puhertu ģimene apmetas uz dzīvi Hamburgā. 1948. gadā ģimene uz savas jahtas „Frisia” pamet Vāciju. Pēc vairākām apstāšanās vietām Dānijā, Zviedrijā, Francijā un Spānijā viņi ierodas Marokā, Tanžērā, kas tajā laikā ir starptautiskā zona. Viņi tur pavadīs 12 gadus. Tie ir gadi, kad Ilze Puherta glezno savas izstādē eksponētās gleznas.
1961. gadā Ilze dzīvo Kasablanka, 1962. – pārceļas uz Alžīru, kur viņa daudz ceļo, lai gleznotu Sahāras mazajos ciematos. Viņa zīmē daudzas skices un studijas, nelaimīgā kārtā tās ir zudušas.
1965. gadā tiek pieņemts lēmums apmesties uz dzīvi Spānijā. Viņa uzturas ilgu laiku starp Madridi un Alikanti, Vidusjūras krastā, kur viņa glezno dabasskatus. Pašreiz šie darbi atrodas privātā kolekcijā Vācijā.
No mākslinieces dzīves Tanžēras perioda ir saglabājusies lieliska kolekcija, gandrīz 90 akvareļu, no kurām veidotā izlase - 27 gleznas – aplūkojamas izstādē Liepājas muzejā. Tajās attēlots liels daudzums vietu Tanžērā, no kurām dažas ir izzudušas, kā arī skaistas ainavas un jūrniecība tās apkārtnē.
Viņas glezniecība sākumā ir ļoti izstrādāta, ar zināmu naivisma piedevu, vēlāk viņa pārveidojas par impresionisti, vispirms bez zīmējuma. Ilze Puherta bez šaubām ir ietekmējusies no savas draudzenes gleznotājas un tēlnieces Lizelas Opellas (Vorpsvede - Brēmene) un ir jūtama zināma vēlme ar otu steigā uztvert mirkļ gaismu. Viņas glezniecība realizējās reālā laikā tvērumā.
Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja