Par latviešu bēgļu gaitām Vācijā pēc Otrā pasaules kara
Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” K.Ukstiņa ielā 7/9 eksponēta Latvijas Valsts arhīva speciālistu veidotā tematiskā izstāde „Latviešu bēgļu gaitas Vācijā 1944-1949”. Izstādē izvietotās 31 planšetes dokumentu un fotogrāfiju kopijas stāsta par bēgļu gaitu sākumu, nonākšanu Vācijā, bēgļu aprūpi, nodarbinātību, kultūras un izglītības dzīvi bēgļu nometnēs, vēlāko došanos no Vācijas emigrācijā.
Izstādes materiāli rāda, ka PSRS Sarkanajai armijai tuvojoties Latvijas austrumu robežai 1944.gada vasarā sākās plaša Latvijas iedzīvotāju - bēgļu kustība uz rietumiem. Cilvēki bēga, jo saprata , ka karš beidzies un nevēlējās dzīvot atkārtotā padomju režīmā. Bēgļu kustību noteica arī aktīvās karadarbības tuvošanās.
Daudzus Latvijas iedzīvotājus piespiedu kārtā evakuēja nacistu okupācijas varas iestādes. Bēgļu skaitu Vācijā papildināja nacistu okupācijas laikā uz turieni nosūtītie strādnieki, cietumos un koncentrācijas nometnēs ieslodzītie, leģionāri un Vācijas gaisa kara spēku izpalīgi.
1945.gada sākumā Vācijā bija ap 580 tūkst. Baltijas valstu iedzīvotāju. Viņu skaitā bija arī Latvijas civilie bēgļi līdz 202 tūkst., bez tam tur atradās ap 35 tūkst. latviešu karavīru un ap 15 tūkst, palīgdienestā iesaistīto un rūpniecībā nodarbināto strādnieku.
Daudzi bēgļi gāja bojā aviācijas uzlidojumos, karadarbības un slimības dēļ. Pēc Vācijas kapitulācijas ap 100 tūkst. bēgļu nonāca padomju okupācijas zonā un daudzi tika nosūtīti atpakaļ uz Latviju, kur nonāca cietumos vai soda nometnēs. Sabiedroto ekspedīcijas karaspēka Rietumeiropā virspavēlniecība 1945. gada oktobrī noteica, ka Baltijas valstu pilsoņi nav spaidu kārtā repatriējami uz PSRS, taču atļāva padomju sakaru virsniekiem apmeklēt bēgļu nometnes, lai pierunātu bēgļus atgriezties dzimtenē, bet atgriezās tikai neliels skaits. Ap 9 tūkst. bēgļu atgriezās Latvijā no rietumvalstu okupācijas zonas.
1945.gada vasarā Rietumvācijā - amerikāņu, britu un franču okupācijas zonās - bija ap 122 tūkst. bēgļu no Latvijas. Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvaldes, kas dibināta 1943.gadā, uzturētajās bēgļu nometnēs Rietumvācijā 82 tūkstoši bēgļu tika izvietoti 294 nometnēs, no kurām lielākā bija Eslingene ar 5200 bēgļiem. Pēc šīs pārvaldes norādījuma no bēgļu nometnēm bija izslēdzami kara noziedznieki, nodevēji.
Latviešu bēgļu organizācijas 1945/46.gadā bija pret trimdinieku izklīdināšanu, jo cerēja uz Latvijas atbrīvošanu un atgriešanos dzimtenē, taču redzot reālo situāciju Eiropā, no bēgļu pārpludinātās Vācijas sāka pārorientēties par labu emigrācijai. Pirmais piedāvājums nāca no Lielbritānijas Darba ministrijas, vēlāk Beļģijas, bet no 1948.gada daudzi bēgļi par savu mītnes zemi izvēlējās ASV, Austrāliju un Kanādu.
Izstāde izveidota pēc vairāk kā 60 trimdā dzīvojošo tautiešu Latvijas Valsts arhīvam nodotajām fotogrāfijām, dokumentiem un citām arhivālijām. Eksponēti Latviešu tautas kopības Vācijā Minsteres arhīva materiālu kopijas.
Aina Burija,
Liepājas muzeja nodaļas „Liepājas okupāciju režīmos” vadītāja