Svētdienas skolu bērni muzejā
Notikuma priekšvēsture.
Liepājas muzejs jau vairāku gadu garumā izkopj vienu no savas darbības virzieniem – atbilstoši muzeja misijai un ar to saskanīgā veidā paust sabiedrībai par kristīgajām vērtībām. Šeit pieminamas izstādes „Arhitekts Pauls Maks Berči. Sakrālās celtnes”, „Krievu ikona Latvijā. No Kristus dzimšanas līdz kristīšanai” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Liepājas krievu kopienu un vairākām privātpersonām, Latvijas Kristīgās akadēmijas studiju programmas „Bībeles māksla” studentu un pasniedzēju darbu izstāde „Gaismas atspīdums”, pašu spēkiem sagatavotā izstāde „Sakrālā telpa”, kurā eksponēja fotogrāfa Ulda Brieža 1980. gados veidotā fotodarbu kolekcija par Liepājas dievnamiem, kā arī muzeja krājumā esošie priekšmeti, kas saistīti ar baznīcas liturģiju. 2007. gadā kopdarbībā ar Liepājas katoļu Sv. Jāzepa draudzi un LELB Grobiņas prāvesta iecirkņa draudzēm tapa apjomīgā izstāde „Liturģiskie tērpi. Praktiskais un simboliskais”.
Bez kā tas nebūtu iespējams.
Protams, bez Sabiedrības integrācijas fonda atbalsta projektam „Sakrālā telpa Latvijā - 2008”. Finansiālais aspekts ir ļoti svarīgs, nereti pat noteicošais, taču šajā projektā būtiskākais – muzejā strādā vairāki Liepājas kristīgo draudžu locekļi. Viņi tic un savu veikumu var izteikt vārdos: cik vērta tava ticība, ja nav darbu. Ir kolēģi, kuri ir ceļā uz ticības iemantošanu un kolēģi, kuri toleranti un inteliģenti to respektē.
Pats notikums.
30. marts. Pasākums ar nosaukumu „Liepājas kristīgo draudžu svētdienas skolu audzēkņu sadraudzības diena muzejā”. Aicinājumam atsaukušās septiņas Liepājas draudzes, pārstāvot trīs lielākās konfesijas: katoļu, luterāņu, baptistu. Dienas garīgais aizbildnis ar sirsnīgiem ievadvārdiem un lūgšanu noslēgumā – Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles draudzes prāvests un Dienvidkurzemes dekāns Gatis Bezdelīga. Lai sadraudzības ideja īstenotos, pēc katras draudzes skolas iepazīstināšanas ar sevi dziesmā un vārdos, bērni izveido grupas, kurās ir dažādām draudzēm piederīgie. Jo viss, kas notiek darbnīcās, Kristus taču izauga galdnieka ģimenē un amatu apguva galdnieka darbnīcā, nav sacensība vai konkurss, bet gan kopīgi veicams darbs, kurā stiprākais atbalsta vājāko, kopīgi priecājas par veiksmēm un kopīgi palīdz, ja kādam neveicas, un satiekas – viens ar otru un visi kopā – ar Dievu. Darbnīcas ir pavisam piecas. Pirmā - Bībeles zinību, kurā bērni pareizā secībā saliek vārdus no Jāņa evaņģēlija: „ Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlēja, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” un pārrunā, kā tos izpratuši. Otrā veltīta Liepājas dievnamiem. Pilsētas plānā pareizi jānovieto baznīcas foto un jāpaskaidro, ko nozīmē tās nosaukums. Vēl divas – roku veiklībai un kopīgām sarunām: Lieldienu puzlis ar olām, kur katram savs stāsts par to krāsošanu un par to, ko simbolizē Lieldienu ola, un origami, no papīra salokot katram savu dievnamu. Noslēgumā visi, rokās sadevušies, izdzied dziesmā „ Šī ir tā diena, ko tas Kungs mums devis…” visu, ko šajā dienā un šeit, muzejā, izdzīvojuši, piedzīvojuši, uzzinājuši.
Pārdomas un secinājumi.
Ko parasti dara bērni svētdienas rītos. Guļ. Laiskojas. Skatās televīzijas pārraides vai spēlē datorspēles. Arī sporto. Bet svētdienas skolās, pat tad, ja nepavisam negribas rausties ārā no gultas un doties līdzi vecākiem vai kādam tuviniekam, kas pošas uz dievkalpojumu, mācās bērni, kuru galvenā mācību grāmata ir Bībele. Visiem viena. Kā to izzināt, izprast un sevī izkopt atkarīgs no skolotājiem, kuriem darbs svētdienas skolā ir kalpošana šī vārda viscēlākā izpratnē. Tāpēc skolotājiem muzejā bija īpaša vieta ar nosaukumu „Skolotāju istaba”. Tajā sadraudzības diena viņiem bija atpūtas, domu un viedokļu apmaiņas vieta. Līdz robežai, kuru sauc par aizrautību, nemanot, cik laika aiztecējis. Aicinājumu uz noslēgumu sagaidot, sarunām paliekot nepabeigtām.
Turpinājums sekos.
Uļa Gintnere
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja