Esmu kurzemnieks...
Jāņa Sudmaļa 120. jubilejas izstāde
Neraugoties uz to, ka Liepājas muzeja izveidotājs savā jubilejā būs godināms 28. novembrī, jau tagad atvērta viņa garajam un darbīgajam mūžam veltīta izstāde. Lai parādītu visu tā bagātību, protams, vienas vienīgas izstādes ir par maz.
Jāņa Sudmaļa dzīves šķautnes aptver daudz interešu un padarītu darbu. Šoreiz par izstādes vadmotīvu ir izvēlēti vārdi, ar kuriem viņš iesācis kādu no savām autobiogrāfijām: “Esmu kurzemnieks…”.
Šīs dziļās saknes Kurzemē, tās vēsturē, tautas mākslā, etniskajās īpatnībās izveidoja Jāni Sudmali par personību, kādu viņu pazina un pazīst sabiedrība : skolotājs, mākslinieks, tautas mākslas pētnieks, Liepājas muzeja izveidotājs. 35 gadus viņš bija tā vadītājs, kas krāja un pētīja, kad bija nepieciešams, arī nosargāja viņa pārziņā uzticētās Liepājas pilsētas un tās novada kultūrvēsturiskās vērtības.
Izstādē akcentēti tie Jāņa Sudmaļa dzīves posmi, pat atsevišķi notikumi, kurus viņš pats vairākkārt piemin savās atmiņās, par kuriem saglabājis skatāmas liecības. Tā ir jau zēna gados radusies interese par mākslu un mācības Jaņa Rozentāla privātstudijā. Tās gan ilga tikai vienu semestri, taču latviešu glezniecības dzīvinošais iespaids jaunajā Sudmalī saglabājās ilgi.
Tad īpašs notikums 1914. gada ziemā. Bija sācies Pirmais pasaules, un apkārtnes iedzīvotāji bija saziedojuši cimdus. Lai karavīriem frontē rokas nesalst. Nejauši šo cimdu bagātību ieraudzīja Jānis Sudmalis, kurš tai laikā jau mācījās barona Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterpilī. Tā viņu burtiski apbūra, vēlāk liekot pateikt : “…cimdi man pirmo reizi atklāja tautas pūra skaistumu, kas deva ierosinājumu arī turpmākajā radošajā un pedagoģiskajā darbā”.
Pēterpils. Pilsēta, kas Jānim Sudmali devusi ļoti daudz. Pirmām kārtām jau izglītību, mācoties Štiglica skolā, kā to mēdza dēvēt, mūsdienu izpratnē – vienā no labākajā rūpnieciskā dizaina skolām toreizējā Krievijā. Starp štiglicēniem – skolas audzēkņiem – Sudmalis atrada draugus visam mūžam : māksliniekus Arturu Baumani un Pēteri Kļaviņu. Pēterpils Jānim Sudmalim deva arī pirmās ģimenes laimi, kad viņš tur iepazina un salaulājās ar cēsinieci Otīliju Kļaviņu un jaunajā ģimenē drīz vien piedzima dēli Imants un Videvuts.
Īpašs ir stāsts par tēvu Jāni Sudmali un dēlu Imantu Sudmali. Un šī sadaļa izstādē sākas ar vārdiem : “Mīļo tēt…”.
Jānis Sudmalis bija neapšaubāmi talantīgs cilvēks. Taču grūti, gandrīz neiespējami nosaukt kādu vienu konkrētu darbības loku, kurā viņš sasniedzis visvairāk, kur panākumi bijuši vislielākie. Paša vērtējums bieži atšķīrās no tā, ko par viņu teica vai rakstīja citi. Taču viena patiesība ir neapšaubāma – no visiem talantiem lielākais talants, kas Jānim Sudmalim piemita, bija talants strādāt.
Uļa Gintnere, Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja
Foto: Jānis Gintnere