„Ostmalā” skatāma Liepājas muzeja izstāde veltīta Latvijas brīvības cīņām
No 5. novembra līdz 20.novembrim Liepājā, tirdzniecības centrā „Ostmala” Kārļa Zāles laukumā 8, skatāma Liepājas muzeja tematiskā izstāde, veltīta Latvijas brīvības cīņām, īpaši akcentējot notikumus pie Liepājas 1919.gada novembrī. Izstādes “Pieteicaties, kas esat ieročus nesuši” autors Liepājas muzeja direktores vietnieks krājuma darbāJānis Gintners uzsver, ka tā atspoguļo to periodu Latvijas vēsturē, kurš notikumu un norišu piesātinātības dēļ ir ļoti sarežģīts.
1919. gada rudens. Varonības un nodevības, bezgalīgas uzupurēšanās un arī savtīguma un gļēvulības laiks. Latvijas brīvības cīņu laiks.
1919. gada otrajā pusē vienlaicīgi ar lielinieku pūlēm nodibināt Latvijā padomju varu, krievu monarhisti apvienojās ar Latvijai naidīgām vācu muižniecības aprindām, kuras cerēja nostiprināties Latvijā, satriekt padomju varu Krievijā un atjaunot Vācijas ķeizarvalsti.
1919. gada jūlijā visi apstākļi vedināja domāt, ka vācu karaspēks drīzumā Latviju atstās, taču Vācijas valdība nevēlējās zaudēt ietekmi Baltijā un tiecās saglabāt kaut daļu no nesen milzīgās armijas.
Kad kļuva skaidrs, ka ar ģenerāļa Ridigera fon der Golca atrunu, ka evakuācijai nepieciešamas 74 (!) dienas, neizdosies no tās izvairīties, ģenerālis panāca vācu algotņu masveida pāreju Jelgavā veidotajā t.s. krievu Rietumarmijā.
Šīs armijas priekšgalā stājās par pulkvedi un kņazu Avalovu dzimtas pārstāvi uzdevies Pāvels Bermonts. Rietumarmijas vadība praktiski atradās R. Golca un J. Bišofa rokās. No Vācijas tai pienāca ešeloni ar karavīriem, ieroči, kara tehnika.
P.Bermonta mērķis bija Latvijas pagaidu valdības gāšana, Baltijas provinču pārvaldes organizēšana, saglabājot visas muižniecības privilēģijas.
Bermontiādes galvenās cīņas norisinājās pie Rīgas, sākoties 8.oktobrī, bet 11. novembrī, kā rakstīja tā laika avīzes: „Vācu bandas satriektas. Pārdaugava un tilti mūsu rokās.” Lāčplēša diena bija dzimusi.
Karadarbības turpinājumā bermontieši aktivizējās Kurzemē. Cīņas pie Liepājas 1919. gada novembrī nepārsteidza ar tādu grandiozitāti kā pie Rīgas, jo kaujās iesaistīto spēku bija mazāk, taču šo cīņu spraigums bija tik pat liels.
4. novembrī tika ieņemta Grobiņa, Liepājas aizstāvju pozīcijas sāka apšaudīt pretinieka artilērija. Kaujas ar ārkārtīgi lielu pilsētas aizstāvju uzupurēšanos un cīņas sparu, kā arī prasmīgo virspavēlnieka pulkvežleitnanta Oskara Dankera vadību beidzās 14. novembrī, padzenot bermontiešus no Liepājas.
Viena no izstādes sadaļām veltīta Lāčplēša Kara ordenim. Tas dibināts 1919. gada 11. novembrī. Tikai pēc Latvijas teritorijas pilnīgas atbrīvošanas Satversmes sapulce 1920. gada 18. septembrī pieņēma likumu par Lāčplēša Kara ordeni Tas piešķirams vienīgi par kara nopelniem un tikai tiem, kas izpildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem – par godu un slavu Latvijai. Ordeni piešķīra līdz 1928. gadam, kad saskaņā ar 15. oktobra lēmumu apbalvošanu ar to pārtrauca.
Jānis Gintners,
Liepājas muzeja direktores vietnieks krājuma darbā
