Liepājas muzejā baroka orķestra “Collegium Musicum Rīga” solistu izpildījumā skanēs Kurzemes hercogistes laika mūzika
29.augustā, plkst. 19 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18 notiks baroka orķestra “Collegium Musicum Rīga”solistu koncerts, kurā skanēs Kurzemes hercogistes laika mūzika.
Baroka orķestra “Collegium Musicum Rīga”solisti Ilze Paegle (balss),
Agnese Kanniņa – Liepiņa un Anna Naudžūne (baroka vijole), Danuta Ločmele (baroka čells), Kristīne Stumbure (traversflauta) un Māris Kupčš (klavesīns, pozitīvērģeles) izpildīs 17. un 18.gadsimta komponistu skaņdarbus.
Programmā ietverta Vācijas komponista Georga Fīlipa Telemaņa (1681–1767), itāliešu baroka mūzikas dižgara Romas Sv. Pētera baznīcas ērģelnieka un Mediči galma kapelmeistars Florencē Džirolamo Freskobaldi (1583-1643) skaņdarbi, kā arī Kurzemes hercoga kapelmeistara Johana Mihaela Fišera (1746–1716) skaņdarbi.
Koncertā skanēs arīFrancijas galma ceremoniju mūziķa, komponistaŽana Ferī Rebela (1666–1747), talantīgā Rīgas Doma ērģelnieka un komponistaJohana Valentīna Mēdera (1649–1719), angļu flautista, dziedātāja, komponista Dānijas karaļa Kristiāna IV un Anglijas karaļa Džeimsa mūziķa Džona Daulenda (1563–1626) un Johana Sebastiāna Baha dēla Karla Fīlipa Emanuela Baha skaņdarbi.
Programmu papildinās arī dāņu izcelsmes vācu ērģelnieka un komponista Dītriha Bukstehūda sacerējumi. Viņa daiļrade likusi pamatus vācu vēlīnajam barokam stilam un iedvesmojusi izcilos vācu komponistus J.S.Bahu, G.F.Hendeli, G.F.Tēlemani u.c. Viņš rakstījis gan ērģeļdarbus, gan garīgās kantātes, pēc kuru modeļa vēlāk savas kantātes komponējis J.S.Bahs.
Baroka orķestra „Collegium musicum Rīga” dibinātājs Māris Kupčs sākotnēji mācījies kordiriģēšanu, pēc tam simfonisko diriģēšanu profesora Imanta Rešņa klasē. Seno mūziku studējis Bāzeles „Schola Cantorum” pie Evelinas Tabas un Maikla Fīlda, kā arī Brēmenes Mākslu augstskolā pie Manfrēda Kordesa, Jeruzālemes Mūzikas akadēmijā pie Dāvida Šēmera un citur. Kupčs veiksmīgi sadarbojies ar Liepājas simfonisko orķestri, iestudējis virkni baroka operu.
Ilze Paegle dziedājusi ansamblī “Canto” (1994–2003). Uzstājusies ar ērģelniekiem, klavesīnistiem, lautistiem, “Ludus”, Rīgas saksofonu kvartetu, Rīgas Doma zēnu kori. Patlaban viņas repertuārā galvenokārt baroka un klasicisma laika mūzika. Kopš 2006. gada docētāja Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA) Senās mūzikas klasē Baroka mūzikas dziedāšanas un Senās mūzikas ansambļa disciplīnā.
Agnese Kanniņa-Liepiņa ir Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga II” vijoļu grupas koncertmeistare, baroka orķestra “Collegium musicum Rīga” vadošā mūziķe, Senās mūzikas ansambļa “Ludus” dalībniece. 2007. gada pavasarī ieguvusi maģistra grādu Senās mūzikas klasē. Kristīne Stumbure ir JVLMA Senās mūzikas klases docētāja, baroka orķestra “Collegium musicum Rīga” un Senās mūzikas ansambļa “Ludus” mūziķe. Anna Naudžūne ir Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” II vijoļu grupas un baroka orķestra “Collegium musicum Rīga” mūziķe, bet Danute Ločmele ir baroka orķestra “Collegium musicum Rīga” pirmais čells.
Kurzemes hercogiste pastāvēja no 1562 līdz 1795.gadam. Tā ietvēra bijušās Livonijas ordeņa zemes – lielāko daļu Kurzemes. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 – 1682) Kuzeme piedzīvoja uzplaukumu, ekonomisku nozīmi ieguva manifaktūras. Pilsētas bija nelielas, nozīmīgākās no tām – Jelgava, Kuldīga, Ventspils, vēlāk Liepāja. Hercogistei piederēja kolonija Tobago. Pēdējais hercogs Pēteris Bīrons attiecās no troņa, Kurzeme tika pievienota Krievijai un kļuva par Kurzemes gubetņu.
Kurzemes hercogistes laiks bija nozīmīgs tieši Liepājai, jo 1625.gada 18.martā tai piešķīra pilsētas tiesības, šajā laikā plaukst amatniecības tradīcijas, veidojas ģildes, attīstījās osta.
Koncertprogramma sagatavota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Liepājas muzeja