Liepājas muzejam uzdāvina Ēvalda Dajevska gleznu

Nozīmīgs krājuma papildinājums

Starptautiskās muzeju dienas priekšvakarā, kā informē Liepājas muzeja direktores vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners, no Toronto dzīvojošā Ojāra Sila kunga saņemts ļoti vērtīgs dāvinājums. Tā ir mākslinieka Ēvalda Dajevska ( 1914-1990) glezna. Liepājas muzeja krājuma līdz šim bija četri šī scenogrāfa un gleznotāja darbi: viens dekoratīvs mets un trīs Liepājas ainavas. Divas no tām vērtīgas ne tikai kā mākslas darbi, bet jau kā dokumentāla liecība par kara izpostīto Liepāju, jo tapušas 1943.gadā.

Ar Liepāju saistīti vairāki Ē. Dajevska dzīves posmi. Pirmais no tiem – mācību laiks. Sākotnēji komercskolā, pēc tam Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā. Viņa pedagogi bijuši Hermanis Aplociņš, Jānis Sudmalis, Nora Drapče, bet Liepājas teātrī topošais mākslinieks paspildinājis savas zināšanas pie Artura Baumaņa.

Otrreiz Ē. Dajevska dzīve un radošā darbība ar Liepāju cieši sasaistās no 1940.gad līdz 1944.gadam, kad viņš Pilsētas drāmas, operas un baleta teātrī veido 52 patstāvīgus drabus , tai skaitā arī skatuves kostīmu metus.

1944.gadā mākslinieks emigrē uz Vāciju, 1951.gadā aizbrauc uz ASV, kur viņa radošā darbība neapsīkst. 1957.gadā Dajevski uzņem Skatuves mākslinieku savienībā, kad dod iespeju strādāt lielajās Brodvejas dekorāciju studijās, nonākot ciešā saskarē ar ievērojamākajiem amerikānu scenogrāfiem.

Līdztekus darbam Amerikas teātros Ē.Dajevskis darinājis vairāk nekā 20 skatuves ietērpu Amerikas latviešu dramatiskajiem ansambļiem.

No Kanādas atsūtītā glezna, kā liecina uzraksts uz tās, 1959.gada 18.jūlijā dāvināta mākslinieka draugam Alfonsam. Tātad tā, iespējams, pieder Dajevska daiļrades 1950. gadu periodam. Tās sižetā – romantizēta latviešu zemnieku sēta ar dzīvojami māju, klēti, kam grezns lievenis, kupli zaļojošām koku lapotnēm- uztverams gam scenogrāfa gleznaini stilizētais tvēriens, gan, iespējams, sirdī slēptas ilgas pēc tālās dzimtenes.