"Atgriešanās dzimtenē. H.Aplociņam - 115"
Atzīmējot Liepājas Daiļamatniecības skolas (tagad – Liepājas mākslas vidusskola) dibinātāja un direktora līdz 1940. gada septembrim Hermaņa Aplociņa 115. dzimšanas dienu, Liepājas muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” (K.Ukstiņa ielā 7/9) 5. aprīlī plkst. 16.00 notiks Hermanim Aplociņam veltīts atceres pasākums “Atgriešanās dzimtenē”.
Pēc 1939. gada 11. oktobra instrukcijas inteliģence bija to pretpadomju elementu vidū, kuri bija jāizsūta no Latvijas. Tāds liktenis piemeklēja arī Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas direktora Hermaņa Aplociņa ģimeni. Pēdējā vieta – Liepājas stacija, kur 1941. gada 14. jūnijā pēdējo reizi kopā bija visa ģimene – Hermanis Aplociņš, dzīvesbiedre Emīlija Aplociņa - Liepājas ģimnāzijas vēstures skolotāja un meita Skaidrīte Aplociņa – Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas absolvente. Tālāk ceļš katram savā ešelonā. Hermanim Aplociņam uz Vjatkas nometni, Emīlijai un Skaidrītei Aplociņām līdz Igarkai Krasnojarskas novadā. Smagajos apstākļos 1949. gadā aizsaulē aizgāja Emīlija Aplociņa, 1958. gadā – pats Hermanis Aplociņš, bet dzimtenē 1958. gadā atgriezās tikai Skaidrīte Aplociņa. Viņa Liepājas muzejam nodeva personīgā arhīva materiālus, kas atklāja nezināmas lappuses Hermaņa Aplociņa dzīvē, viņa gara diženumā.
Vēl joprojām neatbildēts ir Hermaņa Aplociņa reiz uzdotais jautājums - “Un par ko? Vai gan par to, ka savu tautu, savu valsti, savu zemi un darbu mīļojām, savu darbu darījām?” Var tikai apbrīnot šī izcilā cilvēka spēku, drosmi un ticību rītdienai. Kādā vēstulē Hermanis Aplociņš rakstīja “(..) Jums domājas dažreiz, kur un kā gūstu sevī ticību par labāku rītdienu un stiprinājumu, lai nesalūztu tais postos un nelaimēs, kopš ābeļu ziedu laikā izveda kā nebrīvo no tēvu tēvu zemes – postā un vienmēr postā, tumsā, salos. Jā, gan, ir trakoti grūti, līdz asinīm un nāvei grūti. (..) bet varēt var, ja grib. (..) Gan četras reizes mūsu senči (pēdējā reizē ieskaitot gan arī mūsus) ir cietuši lielas katastrofas, mokas, nebūšanas, gandrīz vai bijuši beigti, bet atkal un atkal atzēluši un stiprāki kļuvuši. Lūk, tā, lūk, glābj mūsus mūsu tautas vitalitāte. Nebūs vairs katastrofu un labāka būs nākošā dzīve. To saklausu vēstures soļos, un tas mani stiprina. Un tad vēl viens faktors, viens apstāklis un, proti, ka no savas tautas nebiju gluži atstāts, aizmirsts, pamests i materiāli, i morāliski i te, i tur. Prieks stiprina. Prieks stiprāks par nelaimi.”
Pasākumā piedalīsies bijušais Liepājas lietišķās mākslas skolas direktors Rihards Rubīns, muzeja direktore Aina Burija, mūziķis Miervaldis Ziemelis, Hermaņa Aplociņa vēstules lasīs aktieris Jānis Dreiblats.
Foto – Aplociņu ģimene 30. gados, no kreisās – Hermanis Aplociņš, dēls Ilgvars, meita Skaidrīte un sieva Emīlija