Liepāja 19. gadsimtā

4. zāle

Ekspozīcija "Liepāja 19. gadsimtā". 19. gadsimtu Liepāja iesāka kā maznozīmīga provinces pilsētiņa ar apmēram 5000 iedzīvotājiem, aptuveni 900 ēkām, ostu, kura pastāvīgi aizsērēja, akūtu satiksmes ceļu trūkumu un lielu skaitu prasmīgu amatnieku. Gadsimta izskaņu Liepāja sagaidīja ar gandrīz 65 000 iedzīvotāju, modernu ostu, dzelzceļa satiksmi un rūpniecību. Par šo laiku un tā pārvērtībām stāsta ekspozīcijas apmēram 300 oriģinālie priekšmeti, mākslas darbi, fotogrāfijas, dokumenti. Ekspozīcijā skatāms viens no izcilākajiem klasicisma laika tēlniecības pieminekļiem Latvijā – Torvaldsena audzēkņa E. N. K. fon der Launica (1797. - 1869.) darinātais kapa bronzas bareljefs – tēlnieka veltījums 1813. gadā Tautu kaujā kritušajam brālim adjutantam G. fon der Launicam.

Laika posmu, sākot ar 19. gs. 70. gadiem, Liepājas būvniecībā pamatoti dēvē par Paula Maksa Berči (1840. -1911.) laikmetu. Muzeja krājumā glabājas apjomīgs Berči dzimtas būvprojektu arhīvs, daļa no tā eksponēta ekspozīcijā.

Labvēlīgais piejūras klimats un jūras ūdens ar augsto sāļu saturu kopš 19. gs. sākuma pakāpeniski veidoja Liepāju par plaši izslavētu kūrvietu. Ne reizi vien šeit viesojās Krievijas ķeizariskās ģimenes pārstāvji. 1862. gadā šeit ieradās cars Aleksandrs II ar carieni. Ekspozīcijā izstādīta cara dāvana Liepājai – divi filigrānā metāllējumā veidoti bruņinieku – austrumu un rietumu – tēli.

Ekspozīcijā redzami 19. gs. pirmās puses Liepājas skatu gleznojumi, pilnīga 19. gs. apgrozībā esošo sudraba monētu kolekcija, paša pilsētas galvas kādreiz valkātā amata cepure. Interesantāko eksponātu skaitā, protams, ierindojams arī riteņbraucēju biedrības "Union" velosipēds, kura priekšējā riteņa diametrs ir 125 cm.