Vēsture

20. gs. sākumā ar muzejisku priekšmetu vākšanu Liepājā nodarbojās divas biedrības: 1911. gadā vācu pilsonības izveidotā Liepājas Senatnes biedrība un Liepājas Latviešu biedrība, kas 1912. gadā saņēma oficiālu atļauju sākt vākt priekšmetus topošajam muzejam. Kad 1922. gadā nodibinājās Kurzemes muzeja biedrība, tā apņēmās veikt visus pienākumus, lai, apvienojot dažādo biedrību krājumus, izveidotu Liepājā Muzeju.

Pilsētas muzeju atklāja 1924. gada 30. novembrī. 1935. gadā muzejs no savas pirmās mājvietas Jāņa Čakstes laukumā pārcēlās uz respektablo 1900. - 1901. gadā celto ēku Kūrmājas prospektā 16, kur atrodas arī šodien.
Ēku pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm cēlis arhitekts Pauls Makss Berči. Sarežģītās konfigurācijas divstāvu ēkas telpiskās uzbūves pamatā ir plaša, abiem stāviem caurejoša halle ar galeriju. Ar greznību izceļas halles interjers, galerijas kokā grieztās margas izveidotas kā smailloka arkāde, portālus rotā sandriki ar konsolēm. Augsta mākslinieciskā līmeņa profesionāls darbs ir galvenās ieejas durvju vērtnes. Latvijas arhitektūrai neparasts ir savrupmājas jumts no ornamentāli izkārtotiem melniem un sarkaniem dakstiņiem.

vesture_1tmb.jpgvesture_2tmb.jpgvesture_3tmb.jpgvesture_4tmb.jpg

Liepājas Muzeja izveidotājs un ilggadējais vadītājs bija pedagogs, mākslinieks un tautas mākslas pētnieks Jānis Sudmalis ( 1887. - 1984.).

Pašlaik muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 100 000 priekšmetu, bet  muzeja zālēs ap 1500 eksponātu valodā izteikta Liepājas un Dienvidkurzemes pagātne: senvēsture ar unikāliem arheoloģiskiem priekšmetiem, viduslaiku pilsētas vēsture, 19. - 20. gs. laika zīmes,
Dienvidkurzemes etnogrāfija cilvēka mūža ritējuma ietvarā, koktēlnieka Miķeļa Pankoka dzīves un mākslas ceļš.  Muzejā atrodas viena no lielākajām izstāžu zālēm Liepājā, tajā periodiski apskatāmas jaunas mākslas izstādes.

 

 Ieskats Liepājas vēsturē (130.00 KB)